KREDITU UN LIZINGU PROCENTI

KREDITU UN LIZINGU PROCENTI

Бесплатно!

Saturs.
Ievads……………………………………………………………… 3
1. Krediti un to procenti…………………………………. 4
1. Kreditu procenti Unibanka…………………………….. 6
1. Magistrakreditu.
2. Hipotekukreditu.
3. Buvniecibaskreditu.
2. Lizingi un to procenti………………………………….. 8
Nobeigums……………………………………………………….. 9
Izmantota literatura………………………………………….. 10
Ievads
Krediti unto procenti
Kreditu procenti Unibanka
Magistra kreditu
Hipoteku kreditu
Buvniecibas kreditu
Lizingi unto procenti
Nobeigums
Izmantotaliteratura

Описание работы

SiguldasValsts gimnazijas

Kreditu un lizinguprocenti

Datums 01.12.2002.

Saturs.
Ievads……………………………………………………………… 3
1. Krediti un to procenti…………………………………. 4
1. Kreditu procenti Unibanka…………………………….. 6
1. Magistrakreditu.
2. Hipotekukreditu.
3. Buvniecibaskreditu.
2. Lizingi un to procenti………………………………….. 8
Nobeigums……………………………………………………….. 9
Izmantota literatura………………………………………….. 10

Ievads.
Ne visicilveki Latvija ir tik turigi, ka var atlauties iegadaties preces uzreiz.Cilveki kraj naudu ilgaku laiku, lai varetu iegadaties kadu konkretu preci.Tacu vini var ari to aiznemties no bankam vai lizinga grupam. Bet attiecigi parto viniem jamaksa procenti. Katrai kreditiestadei ir savi procenti, ko ta liekatmaksat atpakal.
Arvienvairak cilveki nem kreditus, jo tas viniem dod iespeju iegadaties preci uzreiz,nekrajot naudu vairakus gadus.
Musdienas ekonomikanebutu iedomajama bez kreditattiecibam. Tas paver plasas iespejas mazajiemrazotajiem. Kredits dod iespeju savlaicigi un pilnigi apmierinat uznemumavajadzibas pec naudas lidzekliem, tos izmantot, lai gutu lielaku pelnu unuznemuma izaugsmi. Tacu krediti tiek doti, lai gutu pelnu no siem darijumiem.
Tas nozime,ka abas puses ir ieguveji, gan kredita nemeji, gan deveji.

Krediti un toprocenti.

Kredits – (no latinu – creditum, ”credere ‘ticct — uzticeties„) Naudas lidzeklu vaimaterialo vertibu nodosana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu terminuun par zinamu atlidzibu (parasti pret attiecigu nodrosinajumu).
Kredita butibu, formas, funkcijas un lomu nosaka sabiedriski ekonomiskasiekartas. Kredita attiecibas parasti ir divas puses: kredita aizdevejs(kreditors) un aiznemejs (debitors).
Pirms kapitalisma formacijas galvena kredita forma bija auglotajukredits. Ta aizdeveji bija tirgoni, nodoklu atpirceji, baznicas, klosteri, betaiznemeji – sikrazotaji, vergturi, feodali, kas aizdevumu izmantoja tikai parmaksasanas lidzekli.
Kredits paatrina uznemeju razosanas un apgrozijuma fondu apriti, sekmeapgrozibas izmaksu samazinasanos, rentabilitates paaugstinasanos. Kreditam irsvariga nozime kapitalieguldijumu efektivitates paaugstinasana. Ilgterminakreditesanas noteikumos paredzeta atbildiba par kreditlidzeklu merktiecigu un efektivu izmantosanukapitalieguldijumos.
Kreditiem ir liela nozime zinatnes un tehnikas sasniegumu ieviesana, toizstrades paatrinasana.
Musdienas ir vairaki veidi, ka var iegut kreditus. Tos var iegut bankasvai lizinga kompanijas. Katra banka piedava savas procentu likmes, tapec jumsir iespeja izveletie, kura banka vai lizinga grupa jus velaties to nemt.
Kreditu avoti ir uz laiku brivie naudas lidzekli, kas nav iesaistiti nerazosana, ne precu apgroziba. Tie var koncentreties bankas. Ka jau es mineju,par kreditu jamaksa procenti. Izskir vienkarsos procentus un saliktosprocentus.
?Vienkarsie procenti:
piemeram: firma banka aiznemas 1000 Lsuz 12 menesiem ar procentu likmi 2%. Katru menesi no aiznemtas summas jamaksa 2%, t.i., 20 Ls. Par sesiemmenesiem jamaksa 240 Ls. Kopa bus jaatdod 1240 Ls.
?Saliktie procenti:
piemeram: firma banka aiznemas 1000 Lsuz 6 menesiem ar procentu likmi 2%.
1. menesi 1000+20 =1020 Ls (otraja menesi procentus aprekinas no 1020 Ls, un tas ir 20.04 Ls),tapec
2. menesi 1020+20.4 =1040.4 Ls
3. menesi 1040.4+20.8 =1061.2 Ls (2% no 1040.4 = 20.8) u.t.t
Krediti var but:
1. Istermina krediti. (lidz vienam gadam)Tie parasti ir neizdevigi, bet ir situacijas, kad tie ir nepieciesami.
2. Ilgtermina krediti. (Ilgak par 1 gadu)Tiem savukart procentu likmes ir zemakas, tacu tiek prasitas loti specigasgarantijas (parasti nekustamais ipasums).
Kredita formas:
1. Komercialaiskredits:
To pieskir uznemumi cits citam precukapitala formas. Komerciala kredita lidzeklis ir vekselis – ipasa paradzime arnoteiktu maksasanas terminu. Viena virziena parasti kurse prece, bet otra peckada laika – nauda.
2. Bankieru kredits:
To izsniedz bankas un citas kreditiestades juridiskam un fiziskampersonam naudas aizdevuma forma.
3. Paterina kredits:
Tas tiek pieskirts iedzivotajiem,pardodot personiga paterina preces uz nomaksu. Par paterina kreditu tiek iekasetsaizdevu procents.
4. Valsts aiznemums:
Valsts izlaiz aiznemumu obligacijas. Tasbrivi perk un pardod bankas un no tam iedzivotaji. Tadejadi valsts ir debitors.
5. Hipotekaraiskredits:
Tas ir ilgtermina aizdevums pret kilu.Banka var iekilat nekustamo ipasumu, kas atrodas Latvijas teritorija, betaizdevumi nedrikst parsniegt 60% no kilas summas.
To izsniedz sadiem merkiem:
a) nekustama ipasumamantosanas un pirksanas kartosanai.
b) Zemes auglibasuzlabosanai.
c) Eku buvesanai,modernizacijai, zemes melioracijai un citam vajadzibam.
6. Finansialais lizings:
Bankas vai lizinga kompanijas iegadajasdarba lidzeklus (iekartas, darbagaldus, masinas u.c.) un tos iznoma, nosakotnoteiktu procentu likmi.
7. Studentu kredits:
So krediti var sanemt studejosie studenti, kas apgust akreditetasstudiju programmas. Kredita apjoms maksimali ir 35 Ls menesi.
Overdrafts (bankas kredita parsniegumi):
Overdraftsir summa, kuras robezas banka kredite tekosa konta ipasnieku virs konta esosalidzeklu atlikuma. Overdrafts faktiski ir istermina kredits, kuru parastiizsniedz bez nodrosinajuma uz terminu, kas nav ilgaks par 12 menesiem. Sokreditesanas veidu izmanto gan fiziska personas , gan juridiskas personas(visbiezak to izmanto fiziskas personas).
Krediti tiek grupeti ari pec to izlietojuma:
1. Investiciju kredits,ko izsniedz pamatlidzeklu atjaunosanai, palielinasanai.
2. Uznemuma lidzeklukredits, ko izmanto, lai palielinatu apgrozamo lidzeklu daudzumu.
3. Sezonas kredits –lidzeklu parvaresana pirms sezonas vai sezonas laika.
4. Paterina kreditstiek pieskirts iedzivotajiem pirktspejas pastiprinasanai.

Kreditu procenti Unibanka.
Ka jaujebkurs uznemums ari banka grib nopelnit. Bet lai nopelnitu ir japiesaistaklienti. Tapec bankas veido dazadakas kampanas, atlaides un daudzus cituspasakumus, kas varetu veicinat bankas izaugsmi.
Unibanka piedava:
1. Magistrakreditu.
2. Hipotekukreditu.
3. Buvniecibaskreditu.
u.c.

1. Magistra kredits.
Magistra kredits paredzets studiju maksas segsanai stradajosiem,kas stude magistrantura, augstaka limena profesionalaja studiju programma vaidoktorantura, kuru regularie ikmenesa ienakumi vismaz tris menesus tiekparskaititi uz kontu Unibanka.
Aizdevuma apjoms
Minimala aizdevuma summa iratbilstosa maksai par vienu studiju semestri, maksimala – par vienu studijugadu.
Procentu likmes:
JaJus esat Studenta Bankaslietotajs, tad procentu likme ir tikai 0.9%menesi jeb 11% gada.
JaJus Studenta banku vel neizmantojat,procentu likme ir 1% menesi jeb12% gada.
Taka izmantosanas laiks ir neilgs (6 menesi) un summas nelielas, tad kreditasadardzinajums ir niecigs. Piemeram, par kreditu vienam semestrim:
SummaLVL 260, termins 6 menesi — aizdevuma procenti sastada aptuveni 9 latus.
Summa LVL 500, termins 6 menesi — aizdevuma procenti sastada aptuveni 18 latus.
Komisijasmaksa:
Vienigakomisijas maksa ir par Magistra kredita pieprasijuma izskatisanu:
StudentaBankas lietotajiem — LVL 2.
Parejiem – LVL 3.
2. Hipoteku kredits:
Hipoteku kredits piemerots, lai Jus varetu:
1. iegadatiesvai remontet nekustamo ipasumu;
2. sanemt naudu citiem merkiem.
Aizdevumu Jusvarat sanemt latos, ASV dolaros un eiro.
Minimalaaizdevuma summa Ls 3000 vaitas ekvivalents cita valuta.
Aizdevuma summa var sasniegt 85% no nekustama ipasuma tirgus vertibas. Aizdevumasumma ir atkariga no termina.
Aizdevumatermins var but no 2 lidz 40 gadiem.
Aizdevumaprocentu likmes Hipoteku kreditam var but divejadas pec Jusu izveles:
1. fikseta likme (tiek noteikta 2 gadu periodam),
2. mainiga likme (tiek noteikta reizi 3 menesos).
3. Buvniecibas kredits:
Aizdevumavaluta:
AizdevumuJus varat sanemt latos, ASV dolaros vai Eiro.
Minimalaaizdevuma summa:
LVL3000 vai tas ekvivalents cita valuta.
Aizdevumaapjoms:
IzsniedzamaBuvniecibas kredita summa — lidz pat 75% no buvobjekta nakotnes vertibas.
Aizdevumatermins
MaksimalaisBuvniecibas kredita termins ir 1 gads. Pec objekta nodosanasekspluatacija Buvniecibas kredita tiek parformets par Hipoteku kreditu ar atmaksasterminu lidz pat 40 gadiem.
Procentulikmes
Procentulikmes ir divejadas pec Klienta izveles:
1. mainiga — ar iespeju mainitieskredita liguma atrunatos laika periodos saskana ar 3 menesu UNIBOR, LIBORlikmes svarstibam
2. fikseta – nemainiga lidzBuvniecibas kredita parformesanai par Hipoteku kreditu vai darbibas izbeigsanasdienai (maksimali 1 gads)
Klientsmaksa procentus no faktiski izmantotas Buvniecibas kredita summas.

Lizingsun to procenti.
Izcelsme – no anglu valodas“leasing” < to lease ‘iznomat’. Lizings lauj iegut mantu lietosana,par to maksajot noteiktu summu katru menesi, lidz tiek nomaksata visaprieksmeta vertiba un lizinga prieksmeta ipasumtiesibas pariet pircejam. Lizings tiek dalits divas grupas: 1. Finansu lizings: Sajagadijuma lizinga nemejs sedz visas izmaksas saistitas ar lizinga objektaekspluataciju, un, protams, patur visu pelnu, ko gust ekspluatejot so lietu vaiobjektu. Nokartojot visus maksajumus, lizinga nemejs klust par lizinga objektaipasnieku. 2. Operativais lizings (saukts ari par nomu): Lizinga objekts, lizinga periodam beidzoties,nepariet lizinga nemeja ipasuma, bet gan paliek ta deveja ipasuma, t.i. lizinganemejs nem objektu tikai lietosana. Lizinga nemejs irpersona, kas iegadajas lizinga objektu un maksa ikmenesa maksu, kas sastav noamortizacijas maksas, procentiem un citiem maksajumiem. Lizinga kredits irmazak riskants par naudas kreditu, jo naudas aizdevumu izsniegsanai ir nepieciesama kila, kuras vertiba parsniedzsanemto naudas summu. Lizinga kredits savukart nozime, ka tiek aizdots kadsdarba lidzeklis, kas ir lizinga deveja ipasums, tatad tas vienlaikus ari irkredita nodrosinajums. Tadel ari lizinga procentu likme tiek noteikta zemakaneka aizdevumu procenta likme. Nobeigums. Ka jau var secinat,mums ir pieejami visadi kreditu veidi gan ilgtermina, gan istermina.Pateretajam ir iespeja izveleties pec vina uzskatiem izdevigako no tiem. Ka ariir daudz kreditiestazu, kuras piedava mums savus pakalpojumus. Pircejam irlielakas iespejas iegadaties vertigakas prece pateicoties kreditoriem. Izmantota literatura. 1. JuniorAchievement Latvia – Biznesa Pamati. 2. LatvijasPadomju enciklopedija. 3. INTERNETS –www.unibanka.lv

Обзоры

Отзывов пока нет.

Будьте первым, кто оставил отзыв на “KREDITU UN LIZINGU PROCENTI”

Ваш e-mail не будет опубликован. Обязательные поля помечены *